Trenažieru izvēle iesācējiem

Nov 28, 2012 by

Agri vai vēlu pienāk brīdis, kad cilvēks tomēr izdomā darīt kaut ko vairāk kā tikai doties uz darbu, pārnākt mājās un iesēsties dīvānā. Vairums mūsdienu cilvēku sāc aizrauties ar trenažieru lietošanu, jo tas palīdz izlādēt enerģiju un iegūt labu fizisko formu.

Nosacīti trenažierus var iedalīt divos veidos : kardiotrenažieros, kuri paaugstina izturību un spēka trenažieros, kuri attīsta spēku. Pie pirmā tipa pieskaitāmi skrejceliņi, velotrenažieri, steperi un eliptiskie trenažieri. Pie spēka trenažieriem pieskaitāmi soli, trenažieri, kur slodzei tiek izmantots sportista paša svars un kompleksi – ar brīviem un iebūvētiem atsvariem. Protams, šāds iedalījums nav absolūts: spēku un izturību attīsta nodarbības uz visa veida trenažieriem, bet dažādā pakāpē.

Kardiotrenažieru uzdevums ir nostiprināt organisma sirds-asinsvadu un elpošanas sistēmas. Tāpēc primārais, kam būtu jāseko nodarbību laikā, ir pulsa rādītājs.

Lai ar kādu sporta veidu Jūs nodarbotos, labus rezultātus var sasniegt tikai tad, ja treniņi tiek apvienoti ar atpūtu, veselīgu uzturu, un, kā minimums, ar 8 stundu miegu.
Pirms treniņa uzsākšanas jākonsultējas ar profesionālu treneri vai sporta ārstu, pretējā gadījumā var tikai nodarīt kaitējumu. Nodarbojoties uz kardiotrenažieriem, nepieciešams ievērot treniņu biežumu, ilgumu un intensitāti. Vislabāk būtu trenēties 3-4 reizes nedēļā. Intensīvāku treniņu gadījumā nepieciešama vismaz viena diena pilnvērtīgas atpūtas.
Optimālākais nodarbību ilgums – 30 minūtes. Nodarbībai būtu jāmijas ar īsu atpūtu vai ne tik intensīviem vingrinājumiem. Treniņam noteikti jāsastāv no trīs daļām: iesildīšanās, galvenā daļa un pārtraukums. 10-15 minūšu iesildīšanās palīdzēs iesildīt muskuļus un sagatavoties intensīvai nodarbībai; pārtraukums „atvēsinās” organismu un palīdzēs atjaunoties pēc treniņa. Pirms un pēc katra treniņa nepieciešams izstaipīties. Tas palielinās asinsriti un samazinās risku satraumēties.

Spēka trenažieru galvenais uzdevums ir nostiprināt cilvēka muskuļus. Katrā konkrētā gadījumā nodarbību intensitāte tiek uzstādīta, vadoties pēc pieredzes. Spēka vingrinājumos lietotājam iesaka darboties ar 50-70% no maksimālā svara, ko viņš spēj pacelt. Jo lielāks svars, jo mazāks atkārtojuma skaits (savādāk cieš vingrinājuma izpildes tehnika un paaugstinās risks traumēties).
Ja vingrinājums šķiet pārāk viegls, ir laiks palielināt slodzi. Pirmo piecu nodarbību laikā spēka trenažieru slodzes līmenī ir jāspēj izpildīt 12-15 kustību atkārtojumus bez īpašas piepūles un jāspēj arī to izdarīt atkārtoti katram vingrinājumam.
Ja nav speciālas programmas, sākotnēji ieteicams izpildīt 4 līdz 8 vingrinājumus ķermeņa apakšējai daļai, bet pēc tam 6 līdz 8 vingrinājumus augšdaļai. Vingrinājumus sāk, nodarbinot masīvākos muskuļus, bet vēlāk pāriet uz mazākām muskuļu grupām. Ja pirms spēka treniņa neievingrina kardiozonu, nepieciešams izstaipīt visu grupu muskuļus. Spēka vingrinājumi ir jāizpilda mierīgi un koncentrējoties, pēc iespējas nesasprindzinot šajā vingrinājumā neiesaistītās muskuļu grupas. Ķermenis jānotur stabili, jānotur līdzsvars. Svara nolaišanas fāzei jābūt aptuveni divreiz garākai, nekā celšanas fāzei: ceļot – izelpa, nolaižot- ieelpa.

      Ienakumi no sis reklamas nonak labdaribai

Related Posts

Share This

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *