Implants zaudēta zoba vietā

Jul 21, 2016 by

implantsJa nācies palikt bez zoba, kuram blakus esošie vēl ir veseli, lai tos nebojātu, ieteicams izvēlēties modernāko risinājumu, kāds pieejams Latvijā – zobu implantus.

Vispirms žokļa kaulā ieskrūvē skrūvi, uz kuras pēc laika stiprina kronīti, plati vai tiltu, vadoties pēc tā, vai zaudēts viens, vai vairāki zobi. Zobu implanti ir gatavoti no titāna oksīda, tādēļ nav jāsatraucas par to, ka organisms šo materiālu varētu nepieņemt.

Pirms implantēšanas ārsts parasti veic rentgenoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu, vai kaula platums, biezums, augstums, kā arī deguna blakusdobumi un citi anatomiskie veidojumi netraucēs implanta ievietošanai. Panorāmās rentgens ļauj apskatīt visu mutes dobumu uzreiz, tomēr biežāk rentgena attēls tiek uzņemts trīs dimensijās 3D, kas palīdz detalizēt aplūkot pacienta zobus un to, kas tiem ir apkārt.

Lai ievietotu implantu starp diviem zobiem, nepieciešama 7 milimetru atstarpe. Ja šī vieta ir šaurāka, ar ortodontijas palīdzību var mēģināt to paplašināt, vai arī jāmeklē kāda cita veida protezēšanas iespēja.

Ja kauls ir pārāk plāns, lai veiktu protezēšanu, to nepieciešams aizvietot, taču tad procedūra būs krietni dārgāka.

Tāpat implantēšanas veikšanai ir svarīgs smaganu biezums, augstums un platums. Ja tas nav pietiekamā apjomā, nepieciešams pievienot mākslīgās smaganas.

Pirms implanta ievietošanas nereti tiek paceltas deguna blakusdobuma sieniņas, kuras sadzīst aptuveni 6-8 nedēļu laikā, ar noteikumu, ja nav nekādu sarežģījumu.

Implanta ievietošana notiek, atgriežot smaganas, un, ieskrūvējot implantu žokļa kaulā, bet pēc tam šī vieta tiek aizšūta ciet.

Speciālisti pirms šīs procedūras parasti brīdina – ja pacients dienā izsmēķē vairāk nekā paciņu cigarešu, implants var neieaugt. Aizliegts smēķēt pirmajā dienā pēc operācijas, jo tad brūce var iekaist un sākt strutot, kā rezultātā iespējams zaudēt implantu.

Cukura diabēta slimniekiem implantus ievieto tikai tad, ja cukura līmenis asinīs tiek kompensēts, kā arī tiek ievērota īpaši rūpīga mutes higiēna. Jāņem vērā arī tas, ka šādiem pacientiem brūces dzīst ilgāk, kā arī pastāv smaganu iekaišanas risks.

Onkoloģiskajiem slimniekiem šādu procedūru var veikt divus gadus pēc ķīmijterapijas, starošanas vai pretiekaisuma medikamentu kortikosteroīdulietošanas. Savukārt tiem, kuriem bijis infarkts, implantēšanu nevajadzētu veikt ātrāk kā pēc pusgada. Tāpat vajadzētu brīdināt ārstu, ja jūs lietojat zāles, kuras sašķidrina asinis.

Cilvēkiem, kuri naktīs griež zobus, pēc implanta ievietošanas nāksies lietot īpašu kapi, lai nesalauztu skrūvi un kronīti.

Ja pacienta mutē nav neviena zoba, parasti vienā no žokļiem liek sešus implantus, uz kuriem stiprina plati. Ierobežotu finanšu gadījumā, iespējams iztikt ar diviem implantiem apakšžoklī un četriem – augšžoklī. Mazāku skaitu ievietot nevar, jo tad platīte neturēsies pietiekami stabili.

Uz implanta jeb mākslīgās saknes stiprina gan metālkeramikas, gan cirkonija kroņus. Priekšroku parasti dod otrajam variantam, jo tas ir estētiskāks un labāk saaug ar smaganām, samazinot baktēriju savairošanās iespēju.

      Ienakumi no sis reklamas nonak labdaribai

Related Posts

Share This

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *